Briksnis intervējās: Jānis Krūmiņš

Jānis
Jānis

Madara Kuri šķēršļi Stipro skrējienā patīk visvairāk un vismazāk?
Jānis Grūti pateikt. Patīk viss kompleksā. Šogad pirms starta bažas raisīja stikla kalns.

M Vai ir bijis tā, ka kādam īpašam šķērslim nolem tā īpaši patrenēties uz nākamo gadu?
J Neesmu nekad Stipro skrējienam īpaši gatavojies. Bet uz šī gada skrējienu citi gan bija gatavojušies. Uzvarētājs Artjoms Rekuņenko iepriekš tika nodrošināts ar īpašiem treniņu apstākļiem un arī skrējiena laikā viņu atbalstīja komanda ar rācijām, kas ziņoja par situāciju trasē.
Arī Jukolai speciāli negatavojos, varētu teikt. Pat neaizbraucu uz Jukolas treniņnometni. Formu uzturu visu laiku, speciālus treniņus neveicu, neesmu pat nevienu nakts treniņu veicis.

M Pašsaprotamā atbilde uz mīļākā sporta veida jautājumu šoreiz lai izpaliek ;). Kurš sporta veids būtu pelnījis otro vietu tavā vērtību sistēmā?
J Piedzīvojumu sports.

M Jūs ar Lindu parasti neredz kā vienas komandas dalībniekus piedzīvojumu sacensībās…
J Citreiz labāk to darīt atsevišķi…

M Par balvām. Tev noteikti ir nācies tās saņemt ļoti ļoti daudz. Kuru tu vēlētos izcelt?
J Stipro skrējienā ir ļoti patriotiskas balvas: mākslinieka izkaltas statuetes. Pirmos trīs gadus, kad uzvarēju, bija lielākas, šogad par otro vietu mazāka, bet arī laba.

M Jāni, visi prasa: kāds ir tavs secrets?
J Neatlaist, nu! Regulāras aktivitātes. Ne vairāk kā vienu dienu bez fiziskām aktivitātēm. Pēdējos, nezin, cik tur daudzos gados tas arī ir izdevies. Neslimoju. Pēdējā nopietnā saslimšanas bija laikam 2008. gadā, kad Āzijā saķēru Denkija vīrusu. 1.5 nedēļu biju ārā no aprites.

M Kādus trīs ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi un neapdzīvotu salu?
J Galīgi grūts jautājums. Pirmā droši vien, ka būtu rupjmaize Ķelmēnu vai saldskābmaize ar rozīnēm un riekstiem. Uz vientuļas salas droši vien būtu karsti, tāpēc kā otro ņemtu saldējumu ar šokolādes glazūru, biezu. Kā trešo ņemtu soļanku.

(neatceros, ko prasīju, bet saruna turpinājās šādi)

J 2009. gadā bija mans pēdējais Pasaules čempionāts. Pēc tam gan mani vairākus gadus aicināja braukt, bet tā vienkārši aizbraukt negribējās. Man prieks par jauniešiem, kas atrod laiku un motivāciju, lai trenētos un startētu augstākajā līmenī. Bet kad man izdodas kādu no viņiem apskriet, tad man arī prieks. Pagājušajā gadā, piemēram, LČ vidējā distancē par mani ātrāki bija tikai Sirmais, Bertuks un puslatvietis/pusigaunis Sild.

M Timo un Lauri Sild ir puslatvieši?
J Jā, viņu tēvs ir igaunis, bet māte – latviete. Viņi māk arī latviski runāt.

M Tu kā trīs bērnu tēvs droši vien arī gribētu, lai kāds no tāvām atvasēm ar OS nodarbotos…
J Protams, nebūtu slikti. Bet intereses te dažādas un arī mainās. Uz orientēšanās treniņiem dažreiz aiziet. Galvenais, lai pamatiemaņas apgūst. Lai startējot arī kaut ko saprot, jo šogad ir pēdējais gads Mārai, kad Kāpā pa bantēm varēs skriet.

M Kam un ko tu gribētu pajautāt?
J To, ko gribu pajautāt, to arī pajautāju. Nu labi, Sergejam jautāju: kad tu domā atgriezties OS apritē?

M Priecīgs paldies par interviju!

Briksnis intervējas: Ieva Krastiņa

Briksna.Biedrs.Ieva.KrastinaMadara: Kurš ir tavs mīļākais sporta veids?
Ieva: Orientēšanās

M Kā tu nokļuvi OS?
I Sākumā es braukāju līdzi tēvam, kas nodarbojās ar orientēšanos, un man bija jāiet līdzi mazajam brālim, kas skrēja V8 grupā pa marķējumu.

M O, tātad tev ir gan jaunāks, gan vecāks brālis?
I Abi ir jaunāki par mani, mazākais brālis vecākiem piedzima, kad man bija 16 gadu.

M Un tev viņš bija jāauklē….
I Jā, man viņš bija jāauklē, dažreiz nācu no skolas mājas ar pamperu paku, ko mamma bija lūgusi pa ceļam nopirkt.

M Un Austris droši vien auklēja mazo brāli mazāk, ne?
I Jā, viņš mazāk.

M Atpakaļ pie orientēšanās… Kā tad tu pati sāki nodarboties ar orientēšanos?
I Vēlāk mani Austris pierunāja braukt līdzi uz Meridiāniem.

M Oho, tu uzreiz sāki ar Meridiānu!
I Jā, vēlāk sāku braukt arī uz Latvijas Kausiem, sākumā B grupā, bet pagājušajā gadā es dabūju otro vietu kopvērtējumā A grupā.

M Apsveicu! Tad jau sanāk, ka orientēšanās meistarība vēl tikai attīstās…
I Jā, vēl ir daudz ko mācīties.

M Un kā ir ar balvām? Ko dabūji balvā par savu šo lielisko un laikam arī lielāko sasniegumu?
I Neko, jo neaizbraucu uz gada balli, kur notika apbalvošana.

M Oj, pareizi, un neviens cits arī nebija aizbraucis…. Te mums būs jālabojās! Bet varbūt ir kāda cita balva, ko vēlies izcelt?
I Vienā Kurzemes Pavasarī es dabūju balvā grāmatu “Viena diena Latvijā”. Tāda ļoti liela un skaista.

M Ar kādiem hobijiem tu vēl nodarbojies vai esi nodarbojusies agrāk?
I Skolas laikā dejoju tautiskās dejas. Tagad neko tādu īpašu papildus nedaru… rokdarbi, pērļošana…

M Un konfekšu taisīšana? Es domāju, ka neviens cits Latvijas orientēšanās klubs ar pašgatavotām konfektēm regulāri lutināts netiek. Sirsnīgs paldies tev par to! Vai tu gatavo tikai saldos meistardarbus?
I Jā, man patīk gatavot saldumus, bet ne tik daudz tos ēst.

M Ja tev būtu jāizgatavo torte vai kūka katram no jau nointervētajiem biedriem (Sandženiekam, Inesei K, Ilžukam un Andim), kādas tās būtu? Kādas tavuprāt katram no tiem piestāvētu/varētu tavuprāt vislabāk patikt?
I Hmmm (kādu brīdi padomā)…Sandženiekam tā noteikti būtu mājas torte, Andim – šokolādes, Ilžukam varētu būt siera kūka, un Inesei… ļoti grūti pateikt, jo Inesi es ļoti maz pazīstu…. bet vajadzētu kaut ko tādu kreptīgu.

M Kādus trīs ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi un neapdzīvotu salu?
I (bez garas domāšanas, par šo jautājumu jau ir skaidri redzams, ka padomājusi ;) Rupjmaize, tumšā šokolāde un zaļā tēja.

M Vai tu trenējies ārpus sacensībām?
I Nu, tikai varbūt magnētos.

M Vai tad magnēti nav sacensības? ;)
I Tāpat vien skriet eju reti, varbūt tikai ziemā. Un kādreiz Austris mani pierunā aizbraukt uzskriet uz Siguldu. Tad viņam ir jāskrien pa lēnu, un man – ātrākā tempā, nekā es parasti skrietu.

M Kā tu nokļuvi Briksnī?
I Sākumā Austris bija Valmieras ZVOCā, bet tur bija daudz bērnu, un tas viņam laikam tik ļoti nepatika, tāpēc viņš meklēja pieaugušo klubu, un iestājās Briksnī. Un tad pirms pāris gadiem Austris prasīja vai negribu braukt uz Jukolu, jo Brikšņa meiteņu komandai vajagot dalībnieci. Un tā pirmā iepazīšanās ar Briksni man bija brauciens uz Jukolu.

M Tas ir jau kaut kur dzirdēts stāsts par nokļūšanu Briksnī. Ja mums pievienosies vēl viena Ieva, tad nākošgad būs Venlā jātaisa Brikšņa Ievu komanda. ;)

M Kas tevi nebeidz pārsteigt?
I Latvijas daba. Tajā arvien es ieraugu daudz ko jaunu un pārsteidzošu.

M Ja pie tevis atbrauktu tūristi, kas neko par Latviju nezina, ko tu viņiem rādītu?
I Lāču maiznīcu, kur cep rupmaizi un Siguldu.

M Vai tu kādreiz orientējies bez kompasa?
I Nē, nekad. Kompass vienmēr ir vajadzīgs distancē. Vienreiz Valmierā bija ZVOC treniņš, un tur kartē kaut kas nebija iezīmēts. Bez kompasa tajā situācijā būtu bija krietni grūtāk.

M Tu piedalies Austra rīkotajos braucienos uz ārzemju sacensībām…
I Jā, šogad brauksim uz Slovēniju un Horvātiju ar auto.

M Paliksiet teltīs?
I Jā, Slovēnijā paliksim teltīs. Man teltīs palikšana patīk, ja nav ilgāk par 3-4 dienām.

M Man arī apmēram tāpat. Un foršāk, ja tās ir mazas sacensības, tad draudzīgāka atmosfēra.
I Jā, tā bija Malienas kausos. Tur gan ļoti maz no Brikšņa brauc, kaut kad bija Viģiks, un Ints arī laikam kaut kad.

M Tiešām? Es atceros, ka agrāk vēl no Ausekļa mēs šīs sacensības gan apmeklējām kuplā skaitā, un tās bija baigi foršās.. vēl ar diseni pa vidu…

M Kuram Briksnim tu vēlētos uzdot jautājumu?
I (ilgi domā) Ievai Mauliņai… Kā tu trenējies, ka vari tik ātri paskriet?

M Jā, Ievas skriešana ir apbrīnojama, godājama un iepriecinoša!!!

M Priecīgs paldies par interviju!

Ziemeļu divdienas

Spēja koncentrēties visas distances garumā bija galvenais priekšnosacījums veiksmīgam startam Ziemeļu divdienās, kas tradicionāli norisinājās tehniski interesantā piejūras kartē netālu no Carnikavas. Viegli skrienamais un labi pārredzamais kāpu mežs tā vien aicināja palielināt skriešanas ātrumu. Savukārt sarežģītais mikroreljefs sodīja tos, kas ieskrējās par ātru. Vasarīgi siltā pirmā diena vairākiem Brikšņa pārstāvjiem izvērtās ļoti veiksmīga un 4 grupās brikšņi otro dienu uzsāka kā līderi. Līdz galam nokoncentrēties spēja Andis, kas pārliecinoši uzvarēja V21A grupu un Kaspars Staņa, kas nosargāja uzvaru V21B. Ieva Mauliņa  ieguva sudrabu S35 grupā, savukārt Vladimirs un Linda pirmo reizi uzkāpa uz pjedestāla veterānu grupā, šoreiz gan zemākā pakāpiena.

Vidjiks

Kurzemes pavasarī

2

Pirmās Latvijas Kausa un 2-dienu sacensības 2015. gadā – Kurzemes Pavasaris! Briknis piedalījās ļoti kuplā, vairāk nekā 20 cilvēku, sastāvā un ļoti veiksmīgi atklāja šī gada orientēšanās sezonu. Padaudziem Brikšņiem ši bija debija jaunaā un varbūt vēl īsti neierastā vecuma grupā. Pirmajā sacensību dienā laiks nelutināja, taču Briksnim tas nekad nav bijis šķērslis un visi punkti tika paņemti. Tie, kas nedevās nakšņot mājās, šoreiz nakšņoja pilī. Jaunpils pilī. Izbaudījām arī piedāvāto kultūras programu un izstaigājām pils vēsturiskās telpas, kā arī klausījāmies vēsturiskos nostāstus, kam sekoja romantiskas vakariņas sveču gaismā. Skaisti. Daži turpināja apkārtnes izzināšanu vakara pārgājienā uz Kartavkalnu. Mēginājām iepazīt arī jaunus Brikšņa kandidātus, un atlases process turpinās. Pēc brokastīm turpat pilī sākās sacensību otrā diena. Mazāk lietaina, taču ne mazāk aizraujoša. Sacensību kopvērtējumā Briksnim daudzas godalgotās vietas – 1. vieta Gatim M21B grupā, 2. vieta Ievai Mauliņai W35 grupā un 3. vieta Jānim Bižānam M8 grupā, Andim M21A grupā un Cildai W21 MTB-O grupā, kā arī Brikšņa draugam Kasparam Staņam (A2) M21B grupā. Apsveicam!!! Sezona ir veiksmīgi atklāta un jādomā, ka šīs bija pēdējās sniega pārslas pirms silta un saulaina pavasara iestāšanās. Lai veicās!

Ilze

Brikšņa meiteņu komanda uzvar Rīgas rogainingā

9__2108_l


Vai pateicoties taktikai vai veiksmei, bet Brikšņa meiteņu komandai “Kārklu muiža”, kuras sastāvā startēja māsas Lolita un Inese Kauķes, kā arī brikšņa draugs Arnita Toka, izdevās izcīnīt uzvaru otrajā Rīgas rogainingā tikai ar 1 punkta pārsvaru pār 2. vietas ieguvējām Dinu Zobenu un Ilzi Krišlauku, kuras startēja ar nosaukumu Pas de Stress.

Sacensības norisinājās 21. martā Imantas – Bolderājas – Vārnukroga apkārtnē un veda pa dažādiem interesantiem rajoniem, tai skaitā Spilves pļavām, kur līdz šim nebija gadījies pabūt. Viens punkts bija tieši zem jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas tilta, kāds cits Lielās muižas drupās, bet pamestajos dārziņos klejoja nikni suņu bari, kas apgrūtināja pārvietošanos. Paveicās komandām, kuru plānojumā nebija nodedzis tiltiņš vai nepareizi ielikts punkts, taču neskatoties uz vairākām organizatoru kļūdām un ne visai silto laiku, sacensības bija tīri jaukas un interesantas tieši ar daudzajiem maršruta izvēles variantiem. Balvās saņemtie kompresijas uzroči gan vēl gaida savu pielietojumu, jo rokas skrienot tā īsti nenogurst :).

Cilda

11__1685_l

Jānis Tumes sastāvā uzvar Multisporta Ziemas rogaininga 8h distancē

Krums Embute

28. februārī Embūtes apkārtnē norisinājās Multisporta organizētais Ziemas Rogainings 8 stundu distancē. Starp 35 komandām uzvaru izcīnīja komanda Tume, kuras sastāvā startēja mūsu kluba spēcīgais orientierists Jānis Krūmiņš kopā ar savu treniņbiedru no “Latvijas izlases laikiem” Kristapu Jaudzemu. Netipiski šādām sacensībām, kad lielākoties, pat ideāli izvēloties maršrutu, nav iespējams apmeklēt visus kontrolpunktus, Jānis ar Kristapu to ne tikai paveica, bet pat izdarīja krietni vien ātrāk nekā atļāva kontrollaiks – 7 stundās un 17 minūtēs! Kā izteicās sacensību galvenais organizators Atis Lugužs: “Nu, tas ir Pasaules līmenis!”. Ar to arī apsveicam Jāni un novēlam citus, tikpat spožus panākumus!

Cilda

Briksnis intervējas: Andis

Briksna.Biedrs.Andis.JanovsMadara (M) Pirmais ‘oriģinālais’ jautājums par sporta veidu…
Andis (A) Orientēšanās, protams. Bet man bija periods, kurā es trenējos vispirms pusmaratonam un pēc tam maratonam, un šajā periodā man mīļākais sporta veids bija skriešana. Pēc tam es izdomāju, ka man orientēšanās ir vismīļākais sporta veids.

M Cik ilgi trenējies pusmaratonam?
A Pusgadu. Un maratonam – gadu. (abi smejās)

M Tātad tu pusotru gadu pavadīji citā zīmē.
A Jā.

M Un kas tev lika atgriezties pie orientēšanās?
A Tas, ka maratons bija noskriets. Un es sapratu, ka es vairāk gribu būt mežā. Es aizbraucu pēc ilgiem laikiem uz mežu un sapratu, ka man labāk patīk skriet pa mežu.

M Mjāa, man nemaz maratons nav jānoskrien, lai to saprastu. (baigais joks, hi hi)
A Visu vajag pamēģināt.

M Pusmaratons – jā, maratons – skarbi. Kurā vietā tu skrēji savu maratonu?
A Rīgā. Nopietni gatavojos un beigās biju tīri apmierināts. Un ātrāk nekā es biju plānojis. Un nebija nemaz tik grūti.

M Pēc tam arī nebija grūti?
A Pēc tam tajā dienā bija drausmīgi viegla sajūta un patīkami.

M Tūlīt vēl aizgāji paskriet?
A Nē, es aizgāju paskriet pēc 2 dienām, un tad gan bija grūti.

M A tu izstaipījies pēc maratona? ;)
A Es mazliet staipījos, jā, bet parasti ir slinkums staipīties.

M Pēc maratona parasti ir slinkums staipīties?
A Jā, pēc tās vienas reizes man parasti bija slinkums. Kur tu esi redzējusi maratonistu, kas staipās pēc maratona? Nekad mūžā neesi redzējusi.

M Nuuu, es tā neesmu pastiprināti skatījusies uz maratonistiem pēc maratona. Nu tad turpinām par meistarību. Vai lielākā meistarība ir jau aiz muguras, vai vēl nāks?
A Es domāju, ka vēl nāks. Tāpēc, ka esmu kaut kāda veida meistarību jau atstājis aiz muguras, bet man nāks citas meistarības.

M Ahā… Kādas?
A Citās disciplīnās. Orientēšanās es domāju, ka man jau ir aiz muguras. Bet, piemēram, nu kaut kādā taku skriešanā varbūtās vēl ir priekšā.

M Kas ir taku skriešana?
A Taku skriešana ir tad, kad tu skrien pa taku. (M baigi smejās)  Tas ir pavisam vienkārši, nav nekā sarežģīta. …..(smiekli turpinās)…  Tu tikai smejies. Nevari nopietni nemaz parunāt.

M Piedošanu. Es esmu atbraukusi uz Latviju, un esmu ļoti laimīga. Tāpēc daudz tagad smejos.
A Tas ir labi, es priecājos, ka skriešana tevi uzjautrina. Viņa rada prieku, jā! Bez šaubām. Man liekas, ka tev būs grūti izviklt kaut kādas konkrētas atbildes no šīs intervijas.

M Es jau nevelku, es rakstu, kā ir.
A Nu labi.

M Nē, nu vai tur ir kaut kāda fiška tājā taku skriešanā?
A Tur ir tieši tā, kā nosaukumā. Tu skrien pa taku. (nu jau smejamies abi)

M Paga, un tev pašam meistarība taku skriešanai vēl priekšā? Kā to mēra?
A Tas ir tad, kad rodās sajūta, ka ir palielinājusies meistarība. Viņu nevar izmērīt.

M Kuru briksni tu pazīsti visilgāk? Es zinu!
A Tevi!

M Jā!
A Pareizi. Klausies, mēs skolā kopā macījāmies. Un bija Liene vēl. Viņa arī kopā mācījās, bet viņa vairāk nav Briksnī.

M Vai tu esi braucis uz orientēšanās treniņnometnēm?
A Nē, es neesmu. Man bija absolūti induviduāla pieeja šitai nodarbošanai. Man nav bijušas ne nometnes, ne trenera, ne sporta skolas nodarbības. Mani krustmāte veda uz sacensībām. Viņa parādīja man kā var skriet pa mežu, un man iepatikās.

M Un pa takām pats?
A Pa takām…. Agrāk es nezināju, ka var skriet pa taku. To es uzzināju tikai tad, ka es ieraudzīju internetā, ka tā to sauc. Ka tam ir nosaukums.

M Vai tu vari iedomāties savas ideālās sacensības?
A Jā. Man liekās, ka jau minēja šitādu variantu. Bet, man liekas, ka visiem orientieristiem gribās izskriet stafetē pirmajam pirmajā etapā.

M Izņemot Ilzīti ;)
A Jā. Skatītāju punktā. Manuprāt, to visiem orientieristiem gribās. Es tā nezinu, bet man ir tāda sajūta. Tad uzreiz tāds saviļņojums. Tu esi pirmais, tevi pirmo ierauga.

M Jukolā vislabāk!
A Jā, Jukolā protams, tās būtu absolūti ideālākās sacensības.

M Par ēdieniem un dzērieniem pirms sacensībām… vai ir kaut kāda secret viela, ko tu lieto? Iepriekšējā vakarā vai no rīta?
A Secret ir tas, ka es rītā parasti auzu pārslas vienkārši apleju ar siltu vai aukstu ūdeni, pielieku rozīnes, pielieku medu – tās ir manas ideālās brokastis pirms sacensībām.

M Parastās dienās tev savādākas brokastis?
A Parastās dienās man vēl nāk klāt visādi augļi un riekstiņi varbūtās, un tā tālāk… Tur ir mazi mīnusiņi, arī pienu es lielāko tiesu leju no rītiem klāt, bet pirms sacensībām tīri tādi produkti bez jebkādām vielām, kas var kaitēt manai meistarībai.

M Un par vientuļo salu… arī jau esi droši vien izdomājis, kurus 3 ēdienus/dzērienus ņemtu līdzi?
A Visdrīzāk man līdzi būtu kafija, tad riekstu maisījums ar rozīnēm, bet bez zemes riekstiem, un tumšā šokolāde, 70 procenti un ne vairāk, ne mazāk. Tās ir trīs lietas, kuras man garšo.

M Kāda ir intersantākā balva, ko esi saņēmis sacensībās?
A Tā pat nav intersantākā, tā ir praktiskākā, ko es saņēmu pirms kādiem septiņiem astoņiem gadiem  sacensībās – kaste ar krūzītēm un šķīvīšiem, vesels komplekts. Un viņa man nostāvēja arī tos pašus septiņus astoņus gadus plauktā, un es tikai pagājušājā gadā sāku lietot. Noderīga balva.

M Man arī tāda bija – Magnēta glāzes.
A Bet tā ir viena glāze, bet man vesels komplekts.

M Nūuu, es arī savācu veselu komplektu S12 grupā, nedomā…. (baigi jau nu svaigie lauri, ar ko lielīties :P)

M Vai tu klausies mūziku, kad sporto? Un ikdienā?
A Kad es sportoju, es neklausos mūziku. Es vienreiz pamēģināju, sākumā likās, ka labi, bet tad es izlēmu, ka labāk ir bez mūzikas.

M Arī maratona garos treniņus tu skrēji bez mūzikas?
A Jā, es labāk klausos mežu, putnus, mašīnas. Man patīk dzirdēt, kas apkārt notiek. Nav tā, ka es vēlos atslēgties.

M Es arī negribu atslēgties, bet tad, kad ir bijuši kādi garie treniņi, tad kaut kādā brīdi es varu ieslēgt mūziku, un viņa mani nedaudz pamotivē, uzvelk.
A Man motivācija rodās tāpat skrienot, un esot ārā nav vajadzīgi stimulatori ārējie.

M Bet vai vispār tev mēdz būt tā, ka tu nejūties tik forši, un domā – o, uzlikšu kādu foršu mūziku!
A Tā dažreiz ir. Atkarībā no noskaņojuma tā var mainīties kaut vai no kādas smagas mūzikas līdz pat šlāgerim, klasiskajai. Es klausos arī mājās klasisko radio, klausos SWH Rock, klausos Latvijas Pirmo radio, kur neskan mūzika, bet skan ziņas. Tas diapzons ir ļoti plašs un patiesībā tik plašs, cik vien var būt. Tāpēc, ka cilvēka noskaņojums nav vienveidīga pieeja.

M Zini, ko es tev gribu pajautāt, ko es pati neatceros! Kā tu nokļuvu Briksnī? Jo bija tā, ka bija Briksnis, un tad mēs aizbraucām uz Šveici, un kaut kādā brīdī: “O, Andis Briksnī!”
A Nu jā, tātad tas pirmais droši vien bija saistīts ar to, ka mani uzaicināja komandā uz Jukolu.

M Kurš tevi uzaicināja?
A Viģiks. Mēs A grupā skrienam džeki, un mēs taču redzam pēc rezultātiem, kuram iet labāk, kuram iet sliktāk. Un Viģiks laikam redzēja, ka mans rezultāts atbilst Brikšņa līmenim, un piedāvāja pievienoties komandai Jukolā. Tad es parādīju savu meistarību. Tā laikam tika atzīta par labu. Tad, ja nemaldos, tad Linda man piedāvāja pievienoties Briksnim.

M Vai tev vajadzēja rīkot kādu pasākumu, lai iestātos? Man šķiet, ka šobrīd ir baigi jāiznesās, lai mēģinātu iekļūt Briksnī.
A Mani bišķin baidīja tas, ka tur būs kaut kas jāizdara  īpašs, bet pietika ar to, ka izteica tikai domu, ka varētu rīkot, piemēram, laivu braucienu. Bet pietika tikai ar to, ka izteica piedāvajumu, nebija jārīko. Jo es viņu neuzrīkoju. Pietika ar domu, bet beigās jau tomēr es rīkoju kaut ko citu: braucienu uz Jukolu vairākus gadu.

M Tāds kā pelēkais kardināls.
A Jā, kaut ko es rīkoju. Tīri dabīgā veidā, bez piespiedu metodēm…

M Piespiedu ir tikai intervija…
A Jā, intervija ir piespiedu. Bet tā man nav jārīko!

M Tālāk jautājums par burvju spējām. Kādas tu izvēlētos?
A Tas nav viegls jautājums. Bet vispār es esmu par to domājis. Un, manuprāt, es vēlētos, lai es varētu pārvietoties telpā un laikā. Nevis atpakaļ nākotnē vai kaut kā citā laikmetā, bet tieši tā, piemēram, es gribu aizbraukt uz Meridiānu. Vienā brīdī es esmu darbā, un nākamajā mirklī es esmu jau Meridiānā. Par tādām burvju spējām es būtu ļoti priecīgs, un varētu tās izmantot arī citur. Piemēram, tagad būs jābrauc vasarā uz Itāliju, un nav tā, ka man baigi patiktu visai Eiropai braukt cauri ar mašīnu.

M No avotiem man ir tapis zināms, ka tev ir vēl viens, ar sportu nesaisīts hobijs – akordeona spēle. Pastāsti, no kā radās doma apgūt šo instrumentu. Kuros brīžos tu to spēlē? Vai spēlējot to, tu relaksējies, vai drīzāk tas ir darbiņš vai uzdevums?
A Akordeonu sāku mācīties pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad vecāki izvēlējās pulciņu kā jau katram bērnam. Nomācījos to 5 gadus, un pēc tam diezgan regulāri savam priekam uzspēlēju. Publiski gan esmu spēlējis reti, tikvien kādos draugu pasākumos, kuros nevērtē tik bargi izpildījumu. Pēdējā laikā pavisam reti uzspēlēju, un pārliecinos, ka ieborētos skaņdarbus un vienkāršos varu joprojām bez lielas aizķeršanās nospēlēt. Par to ir gandarījums un tāpēc ik pa laikam arī vēlme atsvaidzināt apgūto.

M Vai esi kādam/-ai mācījis orientēties? Vai tas tev labi padevās, vai arī “izbesījies”, un atzini, ka tev nav skolotāja talanta?
A Orientēties esmu mācījis arī citiem, bet tā kā izbesījies to darot, tā gan nav sanācis. Laikam tāpēc, ka esmu diezgan mierīgs cilvēks. Varbūt kādam šajā ziņā izdosies mani izbesīt, bet tas noteikti nebūs viegli. Likās, ka apmācītie diezgan labi apguva pamatprasmes, jo nav sūdzējušies, ka neko nesaprata. Vienīgais, ko novēroju, ka viņi ne pārāk koncentrējas, un diezgan ātri skrien vai iet vienkārši kaut kur. Taču tā arī pašam dažreiz ir.

M Vai esi kādreiz skrienot distanci apmaldījies tā, ka nav ne mazākās saprašanas par to, kur mājas?
A Īstenībā nevaru atcerēties, ka kādreiz būtu pazudis ar galiem. Vispār tas ir fenomenāli, bet orientēšanās distancē, cik man zināms, neviens nav apmaldījies tā, ka palicis uz vairākām dienām mežā. Pēc minūtes, pusstundas vai vairākām stundām cilvēkam pielec, kur viņš ir, un tiek laukā. Varbūt, ka Latvijā vienkārši grūti nomaldīties, jo ir biezs ceļu tīkls. Taču ilgākais mans apmaldīšanās laiks varētu būt tuvu stundai, kad mēģināju saprast, kur esmu. Tas bija kaut kur Kāpā pie Madondas un vienā Latvijas čempī Alūksnē.

M Ko tu gribētu pajautāt kādam citam Briksnim?
A Ļoti līdzīgi kā Inesei. Par Krūmiņu ģimeni, par viņu spējām saglabāt dzīves intensitāti nezaudējot kvalitāti, par spēju paveikt visu to, ko viņi dara. Tas nav tāds precīzs jautājums. Droši vien tā ir ģenētika. Vai arī Jāni, ko tu tur lieto, galu galā?!

M Priecīgs paldies par interviju!

Briksnis intervējas: Cilda

Briksna.Biedrs.Inese.KaukeĻoti saulainajā dienā man bija tas prieks veikt pirmo interviju klātienē. Un šoreiz tā ir Inese jeb Cilda, kā viņu arī dažreiz mēdz dēvēt. Inese uz interviju ir ieradusies ar papildspēku – Gustu. Intervijas laikā Gusts tur Inesi aktīvu bēguļojot. Process izvēršas aktīvs un atraktīvs – tieši tāds, kā Inese pati!

Madara Sākšu ar klasisko. Kurš ir tavs mīļākais sporta veids?

Inese (Cilda) Šis ir šausmīgi labs jautājums Brikšņa biedriem. (šķiet, ka viņa to saka ironiski ;) Es laikam nevaru būt baigi oriģinālā.

M Es to jautāju, tāpēc nosaukumā mums ir SK – Sporta Klubs, nevis OK.

I Sporta klubs tāpēc, ka mēs darām viskaut ko. Man ir tā, ka orientēšanās ir tā kā mīļākais sporta veids, bet īpaši pēdējā laikā man daudz vairāk patīk tieši visādi orientēšanās paveidi, kas nav klasiskā skriešana pa mežu, bet vairāk patīk tieši tā pati velo orientēšanās, arī ziemas orientēšanās. Man ļoti patīk visādas piedzīvojumu sacensības, arī autorallijs ar mašīnām, tur arī ir orientēšanās elementi. Man arī patīk telpu orientēšanās, kas ir atkal cits paveids, kur vajag ātru domāšanu, arī pilsētu sprinti. Laikam tas ir tāpēc, ka es neesmu nekad bijusi superīgākā skrējēja tieši tādā fiziskās sagatavotības ziņā. Tad es meklēju kaut kādas alternatīvas, kurās es varētu izpausties.

M Nu un par meistarību… augstākā meistarība tev jau sasniegta, aiz muguras vai vēl būs?

I Par šito jautājumu es īstenībā domāju. Laikam ir tā, ka man pašai nav tā sajūta, ka būtu kaut kas sasniegts iepriekš, lai gan visādi tie gandarījumi brīži jau ir bijuši par tādām mazākām veiksmēm. Bet man nav nekas tāds WOW konkrēti palicis atmiņā vai ko izcelt. Tai pat laikā es neesmu arī baigi naivā un nedomāju, ka kaut kas nākotnē būs. Lai gan man ir tāda doma, ka, tā kā visu laiku man gribas trenēties, un, ja man sanāktu kaut kāds gads, kad es tiešām varētu vairāk patrenēties, tad varbūt kaut kādā veterānu grupā es labprāt arī gribētu patrenēties… kaut kādā bišku augstākā līmenī vai pa kaut kādām vietām… bet pat nezinu, kurā paveidā tas varētu būt. Varbūt tajā pašā velo orientēšanās, kas zin… Nezinu, bet nu jā, priekšnosacījums tomēr ir, ka ir jātrenējās, no zila gaisa jau tāpat nekas nebūs.

M Vai tu vari iedomāties savas ideālās sacensības?

I Ideālās sacensības… īstenībā ir grūti iedomāties. Bet viena tāda lieta, par ko es esmu savos nomoda sapņos esmu sapņojusi, ir tas, ka nu es varētu, nu es neuzskatu, ka es skrietu baigi labi, un arī īsti neskrienu, tad gribētos visus pārsteigt. Kaut kādu tādu WOW, un tas varētu būt kaut kādās stafetēs, piemēram, pirmajā etapā, kur tu neskaities gluži līderis, un tad tu, piemēram, pie skatītāju punkta jau iznāc kaut kāds tur trešais ceturtais, tur kaut kādas minūtes aiz līderiem, bet finiša tu nāc pēkšņi pirmais ārā no tā pirmā etapa. Jo pirmo etapu visi pamana. Nu tā. Bet es pirmos etapus vispār reti skrienu, un tā reāli domājot, es nedomāju, ka man tas varētu izdoties, bet kaut kādi tādi sapņi un fantāzija man ir bijuši. Tas i točna!

M  Nu un par fantāzijām turpinot – klasiskais jautājums, kas arī būs visiem intervējamiem ir par tiem 3 ēdieniem/dzērieniem uz vientuļo salu, ko ņemtu.

I Par 3 ēdieniem man bija skaidrs uzreiz. (smejas) Pirmais droši vien ir vīns, jo vientuļā salā es iedomājos ir saulriets, vēl kaut kas, es viena pati uz salas – vīns, tas ir obligāti. Otra lieta, nu – siers.  Kaut ko vajag uzkost. Nu un trešā lieta būtu, vai nu vēlreiz vīns, vai varbūt alus, ja slāpst. (abas smejās) Jo no pārējiem ēdieniem kaut ko konkrētu iedomāties… es nezinu. Tāpat ir skaidrs, ka uz vientuļās salas nekādas baigās izredzes nav…

M Kas ir interesantākais, ko tu esi sacensībās saņēmusi kā balvu?

I Ā, to es arī zinu uzreiz! Jo tā balva vienkārši bija izcila, un viņa atšķīrās no citām. Un tas būtu.. tas bija Ogrē kaut kādās stafetēs, kad deva, manuprāt, dzīvas zivis. Jo viņas bija katrā gadījumā… nē, nu vai tad kāds bija viņas nositis….?

(es locījos smieklos to klausoties, un lokos arī rakstot – aut. piezīme)

Klausies, Madara, tas ir jāpārbauda, jo es tā tieši neatceros. Jo komandā, es točna zinu, ka bija Ļenka vēl.  Ko tu smejies? (jo mana smieklu lēkme vēl turpinās)

Tas stafetes notikās, viņām sacensīnbu centrs bija pie zivju audzētavas Tomē. Tas ir jāpārbauda, vai tās zivis bija dzīvas, vai nē.

M Varbūt bija pašiem arī jāmakšķerē?

I Nē, jāmakšķerē nebija, jo viņas bija maisiņos, un es domāju, ka viņas varēja būt dzīvas. Bet kā tad mēs viņas aizvedām mājās? Nevar būt dzīvas. Nu es nezinu. Nē, tas ir jāpārbauda! Mums vēl ir kaut kāda bilde.

M Vai tev galvenās lietas ir skaidras?

I Kādas galvenās lietas?

M Nu tā.. dzīvē galvenās lietas… Vai, ja nav, tu centās tās noskaidrot?

I Zini, tad man jāsaka, ka man ir baigi mazā skaidrība par dzīvi kā tādu. Es baigi daudz domāju īstenībā, un tas, man liekas, ir traucējoši ikdienā, ka reāli vajag vairāk kaut ko darīt nevis domāt. Bet nu jā, es laikam nevaru teikt, ka man būtu baigā skaidrība. Man ir skaidrība par to, ka dzīvē ģimene ir svarīga, bet vispār man dzīvē ļoti daudz kas izbrīna un pārsteidz, un ir kaut kas, ko es vispār nesaprotu.

M Un kā tev šķiet, vai pasaule kļūst labāka vai sliktāka?

I (domā) Kā kurā jomā. Man gribētos ticēt, ka tomēr labāka. Lai gan galīgi viennozīmīgi to arī tā nevar pateikt. Bet es domāju, ka tie paši kari vēsturē ir bijuši daudz vairāk, daudz lielākā mērogā.

M Kā tu pamani, ka pasaule ir kļuvusi labāka? Kādos brīžos?

I  Nezinu, kaut vai varbūt, tas, ka ir tāda lielāka brīvība. Ka cilvēki var teikt to, ko domā un varbūt darīt to, ko vēlās. Ka ir mazāk kaut kādi tādi sabiedriskie stereotipi, ierobežojumi, ko tev uzspiež kaut kāds, nezinu, sociālais stāvoklis. Ka tas jau vien ir tāda lielāka demokrātija. Tas jau ir tā, man liekas, uz labo pusi, ka cilvēks netiek ierobežots. Ka daudz kādreiz tomēr bija tādi visādi jau priekšnoteikumi, kā tev jābūt tai dzīvei vai kā jādzīvo.

M Tagad pajautāšu par burvju spējām. Kuras tu izvēlētos?

I Nolasīt citu cilvēku domas.

M Oooo, man arī patiktu! Es pagaidām no visiem intervējamiem, ņemtu tavējās. (abas smejās)

I Man jau liekas, ka tas cilvēka prāts jau baigi neizdibināmais.

M Vai tev ir kāds firmas ēdiens?

I Firmas ēdiens ir kaut kas tāds, kas baigi labi izdodās?

M Nu, ko tev patīk taisīt. Un, ko tu taisīsi brikšņiem, kad būsi pateikusi? (abas smejās)

I Mājās ikdienā, ja es gatavoju, tad es gatavoju ļoti vienkārši. Un tas visbiežāk ir vienkārši vistas, sautētas. Bet tas, kas man pašai tīri labi patīk un man šķiet, ka labi sanāk, ir pildītie pipari. Bet nu es viņus netaisu tik bieži. Bet tad, kad es taisu, man šķiet, ka ir baigi okej.

M Jautājums no Ilzītes: Kā Gusta ienākšana tavā dzīvē ir mainījusi skatu uz to (dzīvi)?

I Nu skatu uz dzīvi, man liekas, ka mainījusi nav. Bet ir mainījusi praktisko ikdienu. Praktiski visa ikdiena, ko es nestrādāju, ir kopā ar Gustu, kas atkal liedz kaut vai to pašu trenēšanās iespēju. Vienkārši neatrodu laiku, kad to darīt, jo nekāda aukles es arī neņemu. Mamma man jau palīdz tad, kad es strādāju, pieskata viņu. Es ar’ nevaru viņu pārlieku noslogot. Tad tas ir vienkārši prakstiskajā dzīvē, paņem ļoti daudz laika. Bet tas viss ir forši! Es uzskatu tieši svarīgi, nemainīt to iepriekšējo dzīvi, mēģināt darīt visu to pašu, ko iepriekš, tikai savādāk viss jāplāno. Mums jau ir ļoti labi piemēri Briksnī, kā visu var turpināt darīt. Bet tā skatu uz dzīvi tas nav mainījis. Tas, kas patīk, tas patīk – sports, tusiņi…

M Sandrai bija jautājums par mūziku. Kāda mūzika tevi sportojot vai ikdienā iedvesmo, ja vispār.

I Es atkal tādā ziņā esmu dīvains cilvēks, jo es mūziku ļoti maz klausos. Kad es kaut kur dzirdu, man ļoti patīk, ir dziesmas, kas iedvesmo. Bet ja man pašai ir jāliek, tad mājās es neklausos, man viņa pat īstenībā traucē, tas ir atkarīgs, ko es daru. Jo ir ļoti grūti koncentrēties, kaut ko lasīt vai kā. Man patīk klusums. Skrienot vispār es nevaru iedomāties, ka es klausītos mūziku, tāpēc, ka man liekas, ka tas ir laiks, kad es tieši atbrīvoju prātu no kaut kādām savām domām. Ja es klausos mūziku, tad es nevaru domāt savas domas, viņām tur nepaliek vietas. Vienīgais, kur es visizteiktāk mūziku klausos, tas ir mašīnā, kad braucu. Es klausos radio, pārsvarā radio, vecās labās dziesmas, radio Skonto, visbiežāk. Tur ik pa laikam ir latviešu dziesmas, kurām var dziedāt līdzi un melodiskas ārzemju dziesmas. Bet tad, kad es, piemēram, aizeju ciemos, tad man ļoti patīk visāda tāda house mūzika, nē, house nē, nu kaut kāda tāda avangardiskāka, kaut kāda tur indie, kaut kādas tādas mūzikas. Bet mājās es tādu nelieku, nezinu. Man liekas, ir čakars kaut ko tur vēl meklēt to mūziku, kur viņa tur jāielādē, vēl kaut kas. Man vispār ar tehniku šausmīgi nepatīk darboties. Man tas viss sķiet sarežģīti, es to varu, bet es labāk to nedaru.

M Ilzīte gribēja par darbu runāt. Tu gribi par darbu runāt?

I Lielākā daļa jau zina, ko es daru. Ja kādam interesē, tad es varu pateikt. Es strādāju Lady Taxi par vadītāju, kas ir lielāka darba laika daļa. Katru trešo diennakti es braucu ar taksi.

M Vai liela daļa Lady Taxi klienti ir bērni?

I Tā ir viena niša, bet klienti ir visādi. Vīrieši, sievietes, koorporatīvie klienti. Nu jā, katru trešo dienu es strādāju. Tādā ziņā tur ir grūtāk trenēties, tas atsaucās uz to, jo baigais nogurums, grūtāk ir atpūsties. Savu tūrisma firmu es bišku hobija līmenī bīdu. Cik gribu, tik daru. Kad ir klienti, tad braucu, kad nav, tad nebraucu. Kopš Gusts ir, es ārzemēs neesmu bijusi. Pirms Gusta pēdējais ceļojums bija uz Skotiju. Tur ir tāds The West Highland trekings, skaitās ainavisks ceļš, iet ar kājām. Nu viņš ir arī ļoti ainavisks, man īstenībā ļoti patikās. Pa tādiem nosacītiem Skotijas kalniem, kas, protams, nav tik augsti kā kaut kādi Alpi, bet ir ļoti skaisti. Kalni katru dienu. Pēc spējām katru dienu kādi 25 km, somā nes visu līdzi.

M Arī telti?

I Nē, mēs nakšņojam naktsmītnēs. Telti nest ir, man liekas, pārāk skarbi. Tad vēl ir jānes guļammaiss un paklājiņš, un tu esi apkrāvies kā ēzelis. Tad, kad mēs Spānijā gājām to trekingu, tad tur bija 2 puiši ar telti līdzi. Mēs pēc otrās dienas jau, man liekas, redzējām, kā viņi pilsētas centrā mēģināja to telti notirgot.

M Viņiem izdevās?

I Nezinu, iespējams. Man liekas, ka telti nest līdzi, tas ir nē. Protams, ja gribas sevi maksimāli pamocīt, tas ir forši. Bet tā – nav vajadzīgs. Jo arī tām naktsmītnēm ir sava aura, savs kolorīts, kas, man liekas, ir daļa no visa ceļojuma. Es arī Latvija esmu vienmēr izmantojusi lauku visādas viesu mājas un naktsmītnes, jo tiešām, ka tā ir būtiska pasākuma daļa, un atbalstīt kaut kādu vietējos uzņēmējus ir ļoti forši. Es īsti neesmu tāds telšu piekritējs, var Kāpā padzīvot vai laivu braucienā.

M Kuram briksnim un ko tu gribi pajautāt?

I Ģirtam Veģerim. Man ir aizdomas, ka es to viņam jau esmu klātienē jautājusi, bet es neesmu droša. Kāpēc tu izvēlējies Briksni (jo Inese domā, ka tev bija daudzi citi klubu piedāvājumi)? Un kā tu jūties tagad par savu izvēli?

M Vai tev ir vēl kāds jautājums?

I Tas ir retorisks jautājums, uz kuru es negaidu atbildi. Bet man nekad tas nav bijis skaidrs: Kā tie Krūmi visu paspēj? Man liekās, ka Jānim vienmēr enerģija vispār neizsīkst. Un es nevaru saprast, vai tie ir tikai gēni, vai kaut kā tur ir arī kāda cita fiška, vai viņi laicīgi iet gulēt, es nezinu, vai tā ir plānošana, vai kas tas tāds ir. Bet nu uz to jautājumu nevajag atbildēt. Vienkārši tas vienmēr tā izbrīnu rada!

M Priecīgs paldies par interviju!

Briksnis intervējas: Ilzīte

ilze

Pati savā dzimšanas dienā, Ilzīte mūs lutina ar smaidīgām atbildēm, domām un atziņām. Un kamēr vēl ļaudis tikai cenšās piepildīt Ilzītes superspēju vēlmi, lūkosim mēs savās domās arī viņu lutināt ar sirsnīgiem laimes vēlējumiem un karstām bučām!

Madara Kurš ir tavs mīļākais sporta veids?

Ilzīte Orientēšanās!

M Vai lielākā meistarība tajā jau ir aiz muguras vai arī vēl nāks?

I Aiz muguras

M Pastāsti par to.

I 16 grupā es, Lolita, Jānis Sauka un Jānis Kollis braucām uz Eiropas Junioru čempionātu Zviedrijā, un es ieguvu 6. vietu.

M Kuru Briksni tu pazīsti visilgāk?

I Visilgāk Lolitu, tad tevi, Sandru. Toreiz es biju Ogres klubā un tiku junioru izlasē, un iepazinos ar rīdziniekiem. (Smejas)

M Vai vari aprakstīt kādu īpašu notikumu, ko esi piedzīvojis ar briksni vai brikšņiem?

I Visvairāk jau atmiņā ir kopīgie ārzemju braucieni palikuši. Kad izveidojās Briksnis, mēs katru gadu taisījām kopīgo braucienu uz kādām ārzemju sacensībām, to pašu Horvātiju, un tur visvisādi izdarījāmies. (Smejas)

M Vai tev padodas orientēšanās bez kompasa?

I Jā. Es īpaši daudz kompasu distancē nelietoju vispār, tikai tad, ja jāsāk skatīties, kur esmu, un arī izejot no punkta.

M Iedomājies ideālas sacensības!

I Tās noteikti nav stafetes! Ir vasara, labs laiks. Lai arī man patīk skriet pa lietu, tomēr pie ideālām sacensībām pieder, lai spīd saule. Viss notiek viegli un raiti. Viegli skrienās, es neapmaldos (smejas), labi lasās, viss notiek ļoti viegli.

M Mīļākais pirmsacensību ēdiens/dzēriens?

I 1 h pirms starta es neko ne ēdu, ne dzeru. Un tā, kā parasti sacensības ir no rīta, tad tā īpaši daudz neko neēdu. Kafiju gan izdzeru.

M Iedomājies, ka tev jāaizceļo uz vientuļu salu. Kurus 3 ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi?

I Es droši vien būtu ļoti praktiska, ņemtu to, kas ilgi nebojājās, nevis ļoti garšo. 1. Makaroni. 2. (gari domā) vēl makaroni. 3. Tušonka

M Kā tu sevi lutini pēc smaga treniņa vai sacensībām?

I Ieeju ļoti siltā vannā, paguļu, pielieku kādas vannas putas. Ar tādu relaksējošu procedūru sevi palutinu.

M Kāda ir interesantākā balva, ko esi saņēmis sacensībās?

I Orientēšanās sportā tas balvas jau tādas simboliskās. (Domā) Viena balva, ko saņēmu nesen, pirms 6 gadiem (abas smejamies), un, kas vēl stāv iepakojumā, ir super absorbējošais dvielis.

M Ja tu varētu iegūt kādas burvju spējas, kādas tu izvēlētos?

I Teleportēties

M Vai tu treniņos klausies mūziku?

I Neklausos, jo skrienot ārā tas varētu būt bīstami.

M Jautājums no Sandženieka: Kā darbs un viss ap to Šveicē ir mainījis tavu skatu uz dzīvi, notikumiem, ikdienu, dienu, rītu, vakaru, brīvdienām?

I Ir mainījis. Ja jaunībā es domāju, ka ārzemnieki ir kaut kā savādāki, gudrāki, labāki utt., tad tagad es redzu, ka visi cilvēki, vienalga, vai tas ir ķīnietis, amerikānis vai latvietis, ir līdzīgi. Līdzīgi, nevis vienādi. Ir līdzīgas vēlmes, vērtības.

M Ko un kuram Briksnim tu vēlētos pajautāt?

I (Domā ilgi)  Ko es varētu pajautāt? Grūti tā uzreiz kaut ko izdomāt… Tā, kā Cilda ir otra valdes locekle, tad loģiski ir ar viņu turpināt. Un viņai es jautāju, līdzīgi kā Sandra man, tikai kā dzīves uztvere ir mainījusies pēc bērniņa ienākšanas.

M Varbūt ir vēl kāds jautājums, ko tu pati gribētu atbildēt, vai arī kādam citam uzdot?

I Interesanti, ir tas, ka mēs Briksnī ļoti reti runājam par darbu kā tādu. Pat, ja godīgi, man nav ne jausmas, varbūt tādā lielā mērogā man ir nojausma, ko kurš dara. Bet tā precīzi, ja man kāds paprasītu, es īstenībā tā īsti nezinu,

M Es arī nezinu. Nu, tad pastāsti tu par savu darbu! Zinu, ka tu strādā farmācijas firmā.

I Jā, es strādāju farmācijas firmā, un mans darbs ir saistīts ar plaušu vēža izpēti. Es pētu visādas jaunas zāles un iespējas, dizainēju pētījumus cilvēkiem, tad, kad es teorētiski izdomāju, kā to visu varētu pētīt, bet nu cilvēkiem, tad tas pētījums tiek ieviests dzīvē. Cilvēki saņem zāles, un mēs kolektējam visus tos datus un informāciju, un tad, balstoties uz to informāciju, tiek pieņemts lēmums, vai reģistrēt un virzīt tās zāles tālāk tirgū.

M Kad žurnālos ir rakstīts, ka nesenākais Šveices institūta pētījums liecina par to un to, tad tu esi vainīgā?

I (Smejas) Jā, jā.

M Priecīgs paldies interviju!

Inga slēpošanā pārliecinoši uzvar FANS sacensībās un kļūst arī par Rīgas čempioni

inga

Janvāra vidū Priekuļu Slēpošanas un biatlona kompleksā Latvijas Slēpošanas savienības un veikalu tīkla “FANS” rīkotajā tautas slēpojumā 6km brīvajā stilā sievietēm triumfēja Inga Mauliņa. Plašu rakstu par šo panākumu var izlasīt lielākajā sporta medijā Latvijā, Sportacentra mājas lapā

Inga nelikās mierā ar iegūto uzvaru, un janvāra beigās piedalījās arī Rīgas čempionātā distanču slēpošanā Pārdaugavā, Uzvaras parkā. ES grupā starp četrām finālistēm Inga, protams, bija ātrākā un kļuva par Rīgas čempioni. Par to pat stāstīja un rādīja Panorāma.