Briksnis intervējās: Jānis Krūmiņš

Jānis
Jānis

Madara Kuri šķēršļi Stipro skrējienā patīk visvairāk un vismazāk?
Jānis Grūti pateikt. Patīk viss kompleksā. Šogad pirms starta bažas raisīja stikla kalns.

M Vai ir bijis tā, ka kādam īpašam šķērslim nolem tā īpaši patrenēties uz nākamo gadu?
J Neesmu nekad Stipro skrējienam īpaši gatavojies. Bet uz šī gada skrējienu citi gan bija gatavojušies. Uzvarētājs Artjoms Rekuņenko iepriekš tika nodrošināts ar īpašiem treniņu apstākļiem un arī skrējiena laikā viņu atbalstīja komanda ar rācijām, kas ziņoja par situāciju trasē.
Arī Jukolai speciāli negatavojos, varētu teikt. Pat neaizbraucu uz Jukolas treniņnometni. Formu uzturu visu laiku, speciālus treniņus neveicu, neesmu pat nevienu nakts treniņu veicis.

M Pašsaprotamā atbilde uz mīļākā sporta veida jautājumu šoreiz lai izpaliek ;). Kurš sporta veids būtu pelnījis otro vietu tavā vērtību sistēmā?
J Piedzīvojumu sports.

M Jūs ar Lindu parasti neredz kā vienas komandas dalībniekus piedzīvojumu sacensībās…
J Citreiz labāk to darīt atsevišķi…

M Par balvām. Tev noteikti ir nācies tās saņemt ļoti ļoti daudz. Kuru tu vēlētos izcelt?
J Stipro skrējienā ir ļoti patriotiskas balvas: mākslinieka izkaltas statuetes. Pirmos trīs gadus, kad uzvarēju, bija lielākas, šogad par otro vietu mazāka, bet arī laba.

M Jāni, visi prasa: kāds ir tavs secrets?
J Neatlaist, nu! Regulāras aktivitātes. Ne vairāk kā vienu dienu bez fiziskām aktivitātēm. Pēdējos, nezin, cik tur daudzos gados tas arī ir izdevies. Neslimoju. Pēdējā nopietnā saslimšanas bija laikam 2008. gadā, kad Āzijā saķēru Denkija vīrusu. 1.5 nedēļu biju ārā no aprites.

M Kādus trīs ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi un neapdzīvotu salu?
J Galīgi grūts jautājums. Pirmā droši vien, ka būtu rupjmaize Ķelmēnu vai saldskābmaize ar rozīnēm un riekstiem. Uz vientuļas salas droši vien būtu karsti, tāpēc kā otro ņemtu saldējumu ar šokolādes glazūru, biezu. Kā trešo ņemtu soļanku.

(neatceros, ko prasīju, bet saruna turpinājās šādi)

J 2009. gadā bija mans pēdējais Pasaules čempionāts. Pēc tam gan mani vairākus gadus aicināja braukt, bet tā vienkārši aizbraukt negribējās. Man prieks par jauniešiem, kas atrod laiku un motivāciju, lai trenētos un startētu augstākajā līmenī. Bet kad man izdodas kādu no viņiem apskriet, tad man arī prieks. Pagājušajā gadā, piemēram, LČ vidējā distancē par mani ātrāki bija tikai Sirmais, Bertuks un puslatvietis/pusigaunis Sild.

M Timo un Lauri Sild ir puslatvieši?
J Jā, viņu tēvs ir igaunis, bet māte – latviete. Viņi māk arī latviski runāt.

M Tu kā trīs bērnu tēvs droši vien arī gribētu, lai kāds no tāvām atvasēm ar OS nodarbotos…
J Protams, nebūtu slikti. Bet intereses te dažādas un arī mainās. Uz orientēšanās treniņiem dažreiz aiziet. Galvenais, lai pamatiemaņas apgūst. Lai startējot arī kaut ko saprot, jo šogad ir pēdējais gads Mārai, kad Kāpā pa bantēm varēs skriet.

M Kam un ko tu gribētu pajautāt?
J To, ko gribu pajautāt, to arī pajautāju. Nu labi, Sergejam jautāju: kad tu domā atgriezties OS apritē?

M Priecīgs paldies par interviju!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *