Inga slēpošanā pārliecinoši uzvar FANS sacensībās un kļūst arī par Rīgas čempioni

inga

Janvāra vidū Priekuļu Slēpošanas un biatlona kompleksā Latvijas Slēpošanas savienības un veikalu tīkla “FANS” rīkotajā tautas slēpojumā 6km brīvajā stilā sievietēm triumfēja Inga Mauliņa. Plašu rakstu par šo panākumu var izlasīt lielākajā sporta medijā Latvijā, Sportacentra mājas lapā

Inga nelikās mierā ar iegūto uzvaru, un janvāra beigās piedalījās arī Rīgas čempionātā distanču slēpošanā Pārdaugavā, Uzvaras parkā. ES grupā starp četrām finālistēm Inga, protams, bija ātrākā un kļuva par Rīgas čempioni. Par to pat stāstīja un rādīja Panorāma.

 

 

Briksnis intvervējās: Sandženieks

madIMG_20140812_142737

Uzsākot interviju ciklu ar Brikšņa biedriem, mēs sākam ar vienīgo un neatkārtojamo Sandženieku, kas ir nopelnījusi Gada Briksnis 2014 titulu. Intervija notiek tehnoloģiskajā klātienē, caur skype. Ir vēls vakars, tomēr izklausās, ka abiem vecākajiem Ozoliņiem miegs vēl tik drīz nespīd. Arī intervijas laikā dzirdamas atskaņas no nebeidzamā prieka – viņu bērniem. Tāpēc liels paldies Sandrai par ģimenei atrauto laiku un Mārim par atbalstu!

Madara Es tevi apsveicu ar Gada Brikšņa titulu!

Sandženieks Es tevi arī, Brikšņa prezidentes titulu, vispār! Man šķiet, ka īstā vietā un īstā laikā. Par mani man varbūt bišķi savādāka tur tā doma. Bet par tevi ir tieši točna, zin’ kā atbraucāt, tā, ka var kaut ko rosīties.

M Paldies! Rosīšos! Tu jau otro reizi saņem Brikšņa gada titulu…

S Jā, otro. Pirmo reizi es laikam tiešām kaut ko izdarīju. (smejas)

M Pirmais īstais jautājums ir šāds: Kurš ir tavs mīļākais sporta veids?

S (Ievelk dziļu elpu) Ja sporta veids, tad orientēšanās. Un tad jau visi saisītie: skriešana, slēpošana. Kas tur vēl mums ir? Makšķerēšana. Makšķerēšana! JĀ! To arī varētu nosaukt par manu mīļāko sporta veidu.

M Vai lielākā meistarība un varēšana šajā sporta veidā ir jau aiz muguras? Vai arī tā vēl nāks?

S Āa, nu, nāk, nāk. Kā saka: lielais loms vēl nāk. Ja tā ir makšķerēšana, tad lielākie medību lauki, upes un ezeri ir vēl priekšā. Un arī orientēšanās sportā es domāju, ka visas virsotnes arī vēl ir priekšā, kā veterānei (uzsvērti). A varbūt arī, ka nē – būsim reāli.

M Kuru briksni tu pazīsti visilgāk?

S Es tieši nodomāju kaut kad, ka Madaru zinu vissenāk, jo tevi es zinu jau no tiem pašie Siguldas Kompasiem, tu man esi pieminēta jau manā treniņu dienasgrāmatā 1991. gadā. Tur ir vienā ierakstiņā par to, kas ir darīts šodien, ir rakstīts: Siguldas Kompass, un tur ir Madara Kalniņa un kā bija vārds Limbēnai?

M Ieva

S Ieva, jā jā. Mēs tur trijatā. Nū, pēc tam jau, manuprāt, nāk Ilžuks, Lienīte.  Arī Lolita un Inese – Cilda, un tā.

M Vai tu vari minēt notikumu, kas visvairāk nāk atmiņā, ko esi piedzīvojis ar briksni vai brikšņiem?

S Abas LOF balles rīkošanas un Francijas brauciens.

M Vai tev padodas orientēšanās bez kompasa?

S Es neesmu, starp citu, īpaši daudz mēģinājusi. Man šķiet, ka šobrīd, ne īpaši. Neesmu arī tā apzināti gribējusi – nu tagad Magnēts, tagad izskriešu bez kompasa. Nejūtos droša par to.

M Iedomājies savas ideālās sacensības!

S Nu tās varētu būt vai nu daudzdienas, kur tu vietu izcīni vairākas dienas. Man patiktos, ja pirmajā dienā es esmu pirmā, tad otrajā es nokrītos uz kaut kādu ceturto, trešajā es atkal pakutinu nervus kādam un uzkāpjos uz otro vietu, un tad ceturtajā dienā tur man ir palikušas kādas 2 minūtes, kas man ir jāatvinnē, lai 5. dienā ir handikaps un es varu startēt pirmā, un aiz manis 2. vieta startē pēc minūtes četrdesmit. Bet es tomēr finišēju PIRMĀ! Yeeah!

Un otrs, varētu būt kādas stafetes. Ar trim etapiem, kur mēs 3 meitenes skrietu ar baigo intrigu, un oo, jā, es skrienu trešo etapu un izrauju, ja?

M JĀ. (Abas smejamies)

S Forši, ne?

M Mīļākais pirmsacensību ēdiens/vai dzēriens?

S Hmmmm, nu bāc, es tik zinu, lai ko es arī apēstu, man vienmēr klunkšķ vēders. Tā var būt veselīgā auzu pārslu putra, tā var būt šprotu maize. Nu no tās vēl arī atraugas nāk. Bet es zinu, ka, ja man rītā būtu sacensības, tad es no rīta ēstu to pašu auzu pārslu putru. Un kafiju izdzertu.

M Iedomājies, ka tev jāaizceļo uz vientuļu salu. Kurus 3 ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi?

S 1. Laimas zefīrs šokolādē, mazais formāts. Un auksti, atdzesēti man viņi garšo. 2. Kartupeļu ēdiens, jau gatavs. 3. Suši arī varētu paņemt.

M Kā tu sevi lutini pēc smaga treniņa vai sacensībām?

S Nu tur ir tā, ka es sākšu tievēt, ja? Jo ir daudz patērēts. Un tad es lutinu sevi ieejot dušā, kārtīgi nomazgājos, noslaukos, padzeros ūdeni – bet arī ne uzreiz, tur pēc tās vecās teorijas jāpagaida kāda stundele pirms dzert. Pēc lielām sacensībām padzerās jau tāpat uzreiz pēc finiša. Pēc tam nomazgājās, svaigi saģērbjās, un tad kaut ko tādu veselīgu, kādu kefīriņu izdzer, kādu banānu es apēdu.

M Kāda ir interesantākā balva, ko esi saņēmis sacensībās?

S Ilves daudzdienās saņēmu riktīgu treniņtērpu. Tas bija 96. gadā, un mana mamma ar to vēl tagad skrien. Viņš ir tāds old-style, bet uz to brīdi jau viņš bija svaigs. Tagad jau tāds platais variants, bet gan jau nāks arī modē.  Es saku, nāks arī modē! (uzsvērti) Nāks platais old-style modē, un tad jau varēs vilkt ārā. Un tad es vēl nesen atcerējos, bet nevarēju atrast. Man liekas, ka ar tevi kopā tādas vinnējām.

M Silvas cepurītes Orienteering – a way of living? Man arī tā vēl ir saglabājusies. Koridorī stāv.

M Ja tu varētu iegūt kādas burvju spējas, kādas tu izvēlētos?

S (Smagi nopūšas) Šodien, pēc šī vakara es varētu tā: ieeju Rimi veikalā ar trīs bērniem ieslēgt viņiem tādu ČINKS!, ka viņi neko negrib, vienkārši nolīst viņiem zvaigžņu lietus un viņi visi saka: “Ejam ātrāk ārā no veikala!” Un, ka viņiem nevajag šokolādītes. Iedomājies, man bija pirmo reizi šitā, ka Emma jau bija atpakojusi Kinder oliņu, sēdēja tājā mašīnā. Un kā es to pamanīju: pa zemi papīrīši mētājās. Neko, iedevām kasierei, lai tās drusmtalas nolasa skenerī.

M Ko tu vēlies pajautāt nākamajam intervējamam Briksnim? (Un tā būs Ilžuks!, jo Madarai jau virutālais randiņš sarunāts)

S Kā darbs un viss ap to Šveicē mainījis tavu skatu uz dzīvi, notikumiem, ikdienu, dienu, rītu, vakaru, brīvdienām?

M Priecīgs paldies par interviju!

Briksnis OK Aronas ziemas-o kausā

Stāsta Jānis:

“Uz Smeceres silu braucām izbaudīt ziemu un labas distanču slēpošanas trases. Vienuvārdsakot braucām uz slēpošanas treniņnometni ;). Dalība šogad vienīgajās ziemas-o sacensībās bija otršķirīgs mērķis. Madonas slēpošanas bāzē ieradāmies jau piektdienas vakarā un, protams, izgājām uz pirmo treniņu (15 km). Bija sasnidzis aptuveni 10 cm svaigs sniegs un slēpojās pasmagi. Nākamajā rītā abi ar Lindu saņēmāmies uz rīta treniņu (10 km). Pēc tā dažas stundas atpūtas kopā ar bobsleja skatīšanos un slēpju smērēšanu. Aktīvās atpūtas rezultātā uz startu ierodos 1,5 min pirms tieku saukts iekšā starta koridorā. Par laimi biju jau iesildījies rīta treniņā. Uz nlielā noguruma fona distancē nesanāk pārāk trakot un labi vien ir, jo distance ir samērā tehniska. Kopumā distanci veicu praktiski bez kļūdām un savā V35 ierindojos 3.v., nepilnu pusminūti zaudējot 1.v. esošajam lietuvietim. Vēlāk analizējot straplaikus secinu, ka patiešām neesmu bijis ātrs. Vienīgais ātrākais laiks man pieder etapā, kur stāva kalna pakājē novilku slēpēs un kājām šķersojot kalnu noskrēju tieši pie 19.KP. Negaidīti augstais rezultāts liek pārdomāt turpmāko treniņprogrammu, jo prātā iezogas doma pacīnīties par divu dienu kopvērtējuma rezultātu. Pēc sātīgām vakariņām un ar iepirktajiem atjaunošanās dzērieniem ir grūti saņemties trešajam treniņam. Tomēr trases tuvums (tikai 10 m no mājiņas) dara savu un kopā ar Intu dodamies Smeceres sila apļos. Vakara treniņā gan īpaši neiespringstu un 9,4 km izvēlos veikt maksimāli izvairoties no kāpumiem, cik vien tas Madona apkārtnē ir iespējams. Pēc kvalitatīvās treniņa dienas vakarā neaizmirstam arī atjaunoties pēc sporta zinātņu doktores savulaik ieteiktās metodes ;). Lai gan pa nakti ir bijis sals līdz kādiem -6 grādiem, laika prognozes liecina, ka paliks strauju silts. Tas rada problēmas ar slēpju sagatavošanu. Sākumā uzlieku mazo mīnusiņu parafīnu, bet kādu pusstundu pirms starta secinu, ka temperatūra ir jau ap 0 un nolemju “pārsmērēties”. Par laimi Lindas slēpes šodien nav jāsmērē, jo viņa kalnainajā apvidū tik daudz bremzējot, ka slēpju slīdamība nav izšķirošs faktors. Paša radīto sarežģījumu dēļ uz staru ierodos, kad jau priekšstartā iekšā tiek saukta nākamā minūte. Līdz ar to man sanāk lidojošais starts. Arī šodien distancē nav asums, bet zinot, ka distance ir garāka nekā iepriekšējā dienā, saprotu, ka svarīga būs arī izturība. Otrās dienas distanci veicu tehniski sliktāk nekā pirmo dienu, bet sasniedzot finišu man par lielu pārsteigumu Smeceres trases saimnieks Gunārs pa skaļruni paziņu, ka esmu uzstādījis šīs dienas ātrāko laiku un uzvarējis arī divu dienu kopsummā. Prieks, ka Lindai savā grupā kopvērtējumā izdevās izcīnīt 2.v. Vēl arī prieks par meitām Māru un Lauru, kuras cītīgi sekoja slēpošanas trenerīša norādēm un nometnītes laikā apguva slidsoļa pamatus.”

Briksnim – 11

2015-01-17 23.18.53

Pazīt Briksni namaz nenozīmē pazīt arī sevi. Šāda atklāsme dažam nākusi negaidīti kluba gada balles pasākuma laikā. Arvien šis gada svarīgākais pasākums uzsver paveikto un atklāj daudz jauna un aizmirsta par sen neredzētiem kluba biedriem. Briksnis satiekas jau vienpadsmito ziemu un nedomā ko mainīt šajā tradīcijā. Paldies Ievai par darbošanos prezidentes amatā un izturības vēlējumi jaunajai prezidentei – Madarai. Viņas palīgi šajā gadā būs Cilda un Ilze, bet visi pārējie negurstoši viņas atbalstīs. Jaunas vēsmas, jauna iedvesma gūta, lai tāpat kā Sandženieks šajā gadā kļuva par Gada Briksni, ikkatrs uz to pretendētu nākamajā gadā un liktu prezidentei palauzīt galvu, kurš pelnījis šo atzinību. Madara iesākusi stingri – pēc pavēles rīta agrumā meitenēm pamošanās notika āliņģa dzestrajā ūdenī! Šāds Brikšņa jaunā gada sākums sola spēcīgu turpinājumu. Turpināsim!