Briksnis apmeklē teātri un iet ciemos

20170127_204415

Janvāra beigās Briksnis apmeklēja Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Svina garša”. Bijām lielākā kompānija, kas tajā vakarā teātra telpās bija novērojama. Tā kā izrāde beidzās drūmi, labi, ka pēc pirmā cēliena, kas vēl bija diezgan pozitīvs, paspējām nofotografēties un tikt pie kulturālas kluba biedru bildes smalkā atmosfērā. Ievai D. pat vīns rokā, kas arī apstiprina smalko vidi, kurā neierasti atradāmies visi kopā.

Pēc teātra apmeklējuma devāmies uz Lolitas jauno mitekli, kur baudījām viesmīlīgu afterpārtiju ar saimnieces sarūpēto cienastu.

Briksnim 13

briksnim13

Janvāra vidū Briksnis svinēja 13 gadu jubileju. Pasākumu kā vienmēr ievadīja sportiska dienas pavadīšana slēpošanas trasēs. Vakarā pulcējāmies viskuplākajā skaitā viesu namā Kunčos, kas atrodas pavisam netālu no Priekuļu slavenās biatlona trases. Svinību programma aizritēja neiespringstot, jo kluba galvenā devīze ir “Neiespringt”. Kluba prezidents Kaspars palūkojas uz pavadīto gadu un atzīmēja, ka kluba dzīve tajā bijusi gana aktīva. Par titula Gada Briksnis iegūšanu sveicām Jāni, kas pamanījās to iegūt jau otro reizi – šogad par izcilajām sporta un sabiedriskās sporta dzīves aktivitātēm. Kaspars par labu kluba vadīšanu tika ievēlēts arī uz otro termiņu, palīgos saņemot Ievu D. un Arti. Neiztrūka arī konkurss par labāko Brikšņa pazinēju, kas šogad izrādījās Kaža. Konkursā izcēlās iespaidīga pazīme – klubā jau ir 37 bērni, kas ievērojami pārsniedz pieaugušo kluba biedru skaitu. Kopīgi palūkojāmies uz biedru sportisko mērķu sasniegumiem un iespraudām jaunus nākamajam gadam. Pēc svinīgās klinģera ēšanas nepiespiestā gaisotnē un mūzikas skaņās vakaru nomainīja nakts ar dejām, sarunām, pirti. Novēlam prezidentam un valdei neiespringstot vadīt vismaz tikpat aktīvu gadu kluba dzīvē, kāds tas bija pērn!

Briksnim 12

Savos 12 Briksnis joprojām ir sportisks un dzīvespriecīgs, jo gada balles pēdējais ballētājs, dodoties atpūsties pēc nenogurstošas nakts dejās, ja labi gribēja, varēja jau sēsties pie brokastu putras.

Gada balles programma sāka risināties Garkalnes jaunatklātajās distanču slēpošanas trasītēs. Netālajā viesu namā “Mazpipari” sekoja 2015. gada prezidentes Madaras uzruna un atskats uz pagājušo gadu, kur izcēla pārliecinošu Brikšņa dalību sacensībās, pie tam Londonas City race esot apmeklējuši divas reizes vairāk Brikšņu, nekā līdzīgas sacensības Latvijā.

Ar gudru izvēli par 2015. gada Briksni tika atzīta Ieva Krastiņa, kas pārstāvējusi klubu visās lielākajās un vairumā mazākās orientēšanās sacensībās, pagūstot arī sportot ārvalstīs.

Kluba svarīgākajā daļā par jauno prezidentu ievēlējām Kasparu Staņu, bet par palīgiem – Intu un Ievu M.

Ar klinģera svecīšu uguņošananu un šampanieti jaunā valde tika apstirpināta un sveikta, kam sekoja dejas līdz rītam.

Novēlam jaunajam prezidentam likt lietā savus talantus, lai klubs jaunajā gadā kļūtu vēl sportiskāks un aktīvāks! Bet neiespringstam.

Bariņš Brikšņu šogad piedalījās Malienas kausā

maliena2015m

Malēnieši bija parūpējušies par īpaši skaistu sacensību centra vietu, interesantām kartēm un distancēm, kā arī par lieliskiem laika apstākļiem. Šādos ideālos apstākļos arī Brikšņa biedriem ideāli rezultāti. Austris un Ieva Mauliņa divu dienu kopvērtējumā dominēja pārliecinoši, jo uzvaras izcīnīja gan pirmajā, gan otrajā – iedzīšanas distancē!

Ar vislielāko intrigu otrās dienas iedzīšanas distancē devās Viģiks, viņa grupā 22 sekunžu intervālā cīņā par otro vietu startēja veseli 4 sportisti. Taču jau pie trešā punkta bariņš esot pašķīdis. Viģiks priecīgs atzinās, ka distancē esot izmantojis iespējas etapos kārtīgi ieskrieties apkārt pa ‘grantenēm’. Vēlāk gan dzirdēju Ievu Mauliņu komentējot Viģika ceļu izvēles kā skrējienus pa perimetru. Tomēr Viģika ātrums tos izpildot acīmredzot ir bijis pietiekams, lai komfortabli finišētu otrajā vietā, kā pirmais no starta blīvā četrinieka.

Malienas kauss un Briksnis rullē!

Rezultāti

Kāpā labākie kopvērtējumā – Ieva M un Jānis

kapa2015

Ar Jāņa 5. vietu VE un Ievas M 6. vietu W35L kopvērtējumā noslēgušās ikgadējās Brikšņa viskuplāk apmeklētās orientēšanās 3-dienas “Kāpa”.

Ievērības cienīgs ir mazās Ievas progress pa dienām, kur W35S grupā pirmajā dienā tika izcīnīta 16. vieta, otrajā dienā 7. vieta, un pēdējā dienā 1. vieta, kas kopvērtējumā deva augsto 7. vietu.

Kopvērtējums

Rezultāti pa dienām

Foto

 

Briksnis intervējās: Jānis Krūmiņš

Jānis
Jānis

Madara Kuri šķēršļi Stipro skrējienā patīk visvairāk un vismazāk?
Jānis Grūti pateikt. Patīk viss kompleksā. Šogad pirms starta bažas raisīja stikla kalns.

M Vai ir bijis tā, ka kādam īpašam šķērslim nolem tā īpaši patrenēties uz nākamo gadu?
J Neesmu nekad Stipro skrējienam īpaši gatavojies. Bet uz šī gada skrējienu citi gan bija gatavojušies. Uzvarētājs Artjoms Rekuņenko iepriekš tika nodrošināts ar īpašiem treniņu apstākļiem un arī skrējiena laikā viņu atbalstīja komanda ar rācijām, kas ziņoja par situāciju trasē.
Arī Jukolai speciāli negatavojos, varētu teikt. Pat neaizbraucu uz Jukolas treniņnometni. Formu uzturu visu laiku, speciālus treniņus neveicu, neesmu pat nevienu nakts treniņu veicis.

M Pašsaprotamā atbilde uz mīļākā sporta veida jautājumu šoreiz lai izpaliek ;). Kurš sporta veids būtu pelnījis otro vietu tavā vērtību sistēmā?
J Piedzīvojumu sports.

M Jūs ar Lindu parasti neredz kā vienas komandas dalībniekus piedzīvojumu sacensībās…
J Citreiz labāk to darīt atsevišķi…

M Par balvām. Tev noteikti ir nācies tās saņemt ļoti ļoti daudz. Kuru tu vēlētos izcelt?
J Stipro skrējienā ir ļoti patriotiskas balvas: mākslinieka izkaltas statuetes. Pirmos trīs gadus, kad uzvarēju, bija lielākas, šogad par otro vietu mazāka, bet arī laba.

M Jāni, visi prasa: kāds ir tavs secrets?
J Neatlaist, nu! Regulāras aktivitātes. Ne vairāk kā vienu dienu bez fiziskām aktivitātēm. Pēdējos, nezin, cik tur daudzos gados tas arī ir izdevies. Neslimoju. Pēdējā nopietnā saslimšanas bija laikam 2008. gadā, kad Āzijā saķēru Denkija vīrusu. 1.5 nedēļu biju ārā no aprites.

M Kādus trīs ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi un neapdzīvotu salu?
J Galīgi grūts jautājums. Pirmā droši vien, ka būtu rupjmaize Ķelmēnu vai saldskābmaize ar rozīnēm un riekstiem. Uz vientuļas salas droši vien būtu karsti, tāpēc kā otro ņemtu saldējumu ar šokolādes glazūru, biezu. Kā trešo ņemtu soļanku.

(neatceros, ko prasīju, bet saruna turpinājās šādi)

J 2009. gadā bija mans pēdējais Pasaules čempionāts. Pēc tam gan mani vairākus gadus aicināja braukt, bet tā vienkārši aizbraukt negribējās. Man prieks par jauniešiem, kas atrod laiku un motivāciju, lai trenētos un startētu augstākajā līmenī. Bet kad man izdodas kādu no viņiem apskriet, tad man arī prieks. Pagājušajā gadā, piemēram, LČ vidējā distancē par mani ātrāki bija tikai Sirmais, Bertuks un puslatvietis/pusigaunis Sild.

M Timo un Lauri Sild ir puslatvieši?
J Jā, viņu tēvs ir igaunis, bet māte – latviete. Viņi māk arī latviski runāt.

M Tu kā trīs bērnu tēvs droši vien arī gribētu, lai kāds no tāvām atvasēm ar OS nodarbotos…
J Protams, nebūtu slikti. Bet intereses te dažādas un arī mainās. Uz orientēšanās treniņiem dažreiz aiziet. Galvenais, lai pamatiemaņas apgūst. Lai startējot arī kaut ko saprot, jo šogad ir pēdējais gads Mārai, kad Kāpā pa bantēm varēs skriet.

M Kam un ko tu gribētu pajautāt?
J To, ko gribu pajautāt, to arī pajautāju. Nu labi, Sergejam jautāju: kad tu domā atgriezties OS apritē?

M Priecīgs paldies par interviju!

Briksnis intervējas: Ieva Krastiņa

Briksna.Biedrs.Ieva.KrastinaMadara: Kurš ir tavs mīļākais sporta veids?
Ieva: Orientēšanās

M Kā tu nokļuvi OS?
I Sākumā es braukāju līdzi tēvam, kas nodarbojās ar orientēšanos, un man bija jāiet līdzi mazajam brālim, kas skrēja V8 grupā pa marķējumu.

M O, tātad tev ir gan jaunāks, gan vecāks brālis?
I Abi ir jaunāki par mani, mazākais brālis vecākiem piedzima, kad man bija 16 gadu.

M Un tev viņš bija jāauklē….
I Jā, man viņš bija jāauklē, dažreiz nācu no skolas mājas ar pamperu paku, ko mamma bija lūgusi pa ceļam nopirkt.

M Un Austris droši vien auklēja mazo brāli mazāk, ne?
I Jā, viņš mazāk.

M Atpakaļ pie orientēšanās… Kā tad tu pati sāki nodarboties ar orientēšanos?
I Vēlāk mani Austris pierunāja braukt līdzi uz Meridiāniem.

M Oho, tu uzreiz sāki ar Meridiānu!
I Jā, vēlāk sāku braukt arī uz Latvijas Kausiem, sākumā B grupā, bet pagājušajā gadā es dabūju otro vietu kopvērtējumā A grupā.

M Apsveicu! Tad jau sanāk, ka orientēšanās meistarība vēl tikai attīstās…
I Jā, vēl ir daudz ko mācīties.

M Un kā ir ar balvām? Ko dabūji balvā par savu šo lielisko un laikam arī lielāko sasniegumu?
I Neko, jo neaizbraucu uz gada balli, kur notika apbalvošana.

M Oj, pareizi, un neviens cits arī nebija aizbraucis…. Te mums būs jālabojās! Bet varbūt ir kāda cita balva, ko vēlies izcelt?
I Vienā Kurzemes Pavasarī es dabūju balvā grāmatu “Viena diena Latvijā”. Tāda ļoti liela un skaista.

M Ar kādiem hobijiem tu vēl nodarbojies vai esi nodarbojusies agrāk?
I Skolas laikā dejoju tautiskās dejas. Tagad neko tādu īpašu papildus nedaru… rokdarbi, pērļošana…

M Un konfekšu taisīšana? Es domāju, ka neviens cits Latvijas orientēšanās klubs ar pašgatavotām konfektēm regulāri lutināts netiek. Sirsnīgs paldies tev par to! Vai tu gatavo tikai saldos meistardarbus?
I Jā, man patīk gatavot saldumus, bet ne tik daudz tos ēst.

M Ja tev būtu jāizgatavo torte vai kūka katram no jau nointervētajiem biedriem (Sandženiekam, Inesei K, Ilžukam un Andim), kādas tās būtu? Kādas tavuprāt katram no tiem piestāvētu/varētu tavuprāt vislabāk patikt?
I Hmmm (kādu brīdi padomā)…Sandženiekam tā noteikti būtu mājas torte, Andim – šokolādes, Ilžukam varētu būt siera kūka, un Inesei… ļoti grūti pateikt, jo Inesi es ļoti maz pazīstu…. bet vajadzētu kaut ko tādu kreptīgu.

M Kādus trīs ēdienus/dzērienus tu ņemtu līdzi un neapdzīvotu salu?
I (bez garas domāšanas, par šo jautājumu jau ir skaidri redzams, ka padomājusi ;) Rupjmaize, tumšā šokolāde un zaļā tēja.

M Vai tu trenējies ārpus sacensībām?
I Nu, tikai varbūt magnētos.

M Vai tad magnēti nav sacensības? ;)
I Tāpat vien skriet eju reti, varbūt tikai ziemā. Un kādreiz Austris mani pierunā aizbraukt uzskriet uz Siguldu. Tad viņam ir jāskrien pa lēnu, un man – ātrākā tempā, nekā es parasti skrietu.

M Kā tu nokļuvi Briksnī?
I Sākumā Austris bija Valmieras ZVOCā, bet tur bija daudz bērnu, un tas viņam laikam tik ļoti nepatika, tāpēc viņš meklēja pieaugušo klubu, un iestājās Briksnī. Un tad pirms pāris gadiem Austris prasīja vai negribu braukt uz Jukolu, jo Brikšņa meiteņu komandai vajagot dalībnieci. Un tā pirmā iepazīšanās ar Briksni man bija brauciens uz Jukolu.

M Tas ir jau kaut kur dzirdēts stāsts par nokļūšanu Briksnī. Ja mums pievienosies vēl viena Ieva, tad nākošgad būs Venlā jātaisa Brikšņa Ievu komanda. ;)

M Kas tevi nebeidz pārsteigt?
I Latvijas daba. Tajā arvien es ieraugu daudz ko jaunu un pārsteidzošu.

M Ja pie tevis atbrauktu tūristi, kas neko par Latviju nezina, ko tu viņiem rādītu?
I Lāču maiznīcu, kur cep rupmaizi un Siguldu.

M Vai tu kādreiz orientējies bez kompasa?
I Nē, nekad. Kompass vienmēr ir vajadzīgs distancē. Vienreiz Valmierā bija ZVOC treniņš, un tur kartē kaut kas nebija iezīmēts. Bez kompasa tajā situācijā būtu bija krietni grūtāk.

M Tu piedalies Austra rīkotajos braucienos uz ārzemju sacensībām…
I Jā, šogad brauksim uz Slovēniju un Horvātiju ar auto.

M Paliksiet teltīs?
I Jā, Slovēnijā paliksim teltīs. Man teltīs palikšana patīk, ja nav ilgāk par 3-4 dienām.

M Man arī apmēram tāpat. Un foršāk, ja tās ir mazas sacensības, tad draudzīgāka atmosfēra.
I Jā, tā bija Malienas kausos. Tur gan ļoti maz no Brikšņa brauc, kaut kad bija Viģiks, un Ints arī laikam kaut kad.

M Tiešām? Es atceros, ka agrāk vēl no Ausekļa mēs šīs sacensības gan apmeklējām kuplā skaitā, un tās bija baigi foršās.. vēl ar diseni pa vidu…

M Kuram Briksnim tu vēlētos uzdot jautājumu?
I (ilgi domā) Ievai Mauliņai… Kā tu trenējies, ka vari tik ātri paskriet?

M Jā, Ievas skriešana ir apbrīnojama, godājama un iepriecinoša!!!

M Priecīgs paldies par interviju!